Google iesniedz pretmonopola sūdzību pret Microsoft (2024)

Jaunākajā sērijā no “Kurš lidinās mākoņos?”, Google pilnā jaudā lido Microsoft virzienā, iesniedzot pretmonopola sūdzību Eiropas Komisijā. Galvenais šīs drāmas elements? Microsoft Azure licencēšanas prakse, kas, pēc Google domām, ir negodīga un darbojas kā digitāla cilpa, žņaudzot klientus un traucējot tiem brīvi izvēlēties citas mākoņplatformas, piemēram, Google Cloud vai Amazon Web Services (AWS). Microsoft, šķiet, reaģē ar plecu paraustīšanu, it kā sakot: “Atkal tas pats?” (bija pirms gada par Microsoft Teams jau…).

Google apsūdz Microsoft par to, ka tā darbojas kā mākoņu skolas “huligāns”, īpaši norādot uz iespējamo 400% piemaksu, ko piemēro klientiem, kas vēlas izmantot Windows Server citās platformās, nevis Azure. Tas būtībā nozīmē: “Protams, vari aiziet no Azure, bet tu par to samaksāsi… un daudz.” Pēc Google domām, šī piemaksa ir būtisks šķērslis uzņēmumiem, kas vēlas izkļūt no Microsoft mākoņpakalpojumu “ķetnām”. Tas ir līdzīgi tam, kā samaksāt kafejnīcai par to, ka nedzerat viņu kafiju.

Google apgalvojot, ka Microsoft licencēšanas līgumi ne tikai palielina cenas, bet arī rada daudzas papildu barjeras klientiem, kuri vēlas pāriet uz citu platformu. Amits Zaveri (Amit Zavery), Google Cloud viceprezidents, norādīja, ka šī prakse ne tikai sadārdzina pāreju, bet padara to gandrīz neiespējamu. Google atsaucās uz 2023. gada pētījumu, ko veica mākoņpakalpojumu organizācija CISPE, kurā tika konstatēts, ka Eiropas uzņēmumi un valsts sektora iestādes maksā līdz pat 1 miljardam eiro gadā par Microsoft licencēšanas sodiem.

Un, ja ar augstām cenām nepietiek, Microsoft, šķiet, ne pārāk draudzīgi izturas pret drošības atjauninājumiem un saderību tiem klientiem, kas izvēlas citu mākoņpakalpojumu sniedzēju. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumi, kas pāriet uz Google Cloud vai AWS, iespējams, saskarsies ar trūkstošiem atjauninājumiem vai tehniskām problēmām, tikai tāpēc, ka viņi pametuši Microsoft ligzdiņu. Jo, kā izrādās, par “brīvību” izvēlēties citu mākoņpakalpojumu tu maksā ne tikai naudā, bet arī ar nedaudz mazāku drošību un vēl kādu tehnisku ikdienas “pārsteigumu”. Galu galā, nekas nesaka “paliec pie mums” tik labi kā nejauši parādījusies sistēmas kļūda.

Šī sūdzība ir plašākajā diskusijā par to, kā Microsoft pārvalda savu mākoņbiznesu. Vai atceraties, kad Cloud Infrastructure Services Providers in Europe (CISPE) izteica līdzīgus pārmetumus pret Microsoft? Galu galā klusi vienojās ar Microsoft un atsauca savu sūdzību. Interesanti, ka Google nebija šīs vienošanās dalībnieks, iespējams, tāpēc, ka viņi nevēlējās mierīgu dzīvi un redzēja kādu iespēju. Tā vietā viņi pacietīgi gaidīja un izlēma iesniegt savu sūdzību, nodrošinot, ka viņu balss tiek sadzirdēta – īpaši laikā, kad ES regulatori jau pievērš uzmanību Microsoft.

Šī sūdzība nav tikai par šo gadījumu. Microsoft šobrīd tiek pārbaudīts arī saistībā ar iespējamu pretmonopola pārkāpumu, kas saistīts ar Teams lietotni, izraisot aizdomas, ka uzņēmums varētu darboties pēc jau agrāk novērotām darbībām. Tātad, kas ir šī sūdzība? Vēl viena jautra epizode garajā seriālā par Microsoft un to, kā viņi vienmēr atrod jaunu veidu, kā iekulties regulatoru nepatikšanās.

Bet Microsoft nav pārāk satraukušies. Viņi būtībā pateikuši Google: “Bla bla bla, tas jau ir dzirdēts, pastāsti kaut ko jaunu!”, norādot uz izlīgumiem ar citiem Eiropas mākoņpakalpojumu sniedzējiem kā pierādījumu tam, ka tagad spēlē pēc noteikumiem. Microsoft uzskata, ka Google būs grūti pārliecināt Eiropas Komisiju par situācijas nopietnību. Microsoft izturas pret šo kārtējo izaicinājumu kā vēl vienu nelielu traucēkli ceļā, taču ar ES regulatoru uzmanību šis “traucēklis” varētu izrādīties daudz nopietnāks. Ka tik nesanāk kā ar tiem cinīšiem.

Šī pretmonopola sūdzība nav tikai par Google pret Microsoft – runa ir par visas mākoņpakalpojumu tirgus nākotni Eiropā. Ja Eiropas Komisija atbalstīs Google, tas varētu izraisīt pārmaiņas mākoņpakalpojumu sniedzēju darbībā, iespējams, vājinot Microsoft kontroli pār uzņēmumu mākoņpakalpojumiem. Uzņēmumiem tas varētu nozīmēt vairāk iespēju un mazāk sodu par platformu maiņu, kas izklausās pēc īstas brīvības – vai tik tuvas brīvībai, cik vien tehnoloģiju pasaulē var nokļūt.

Analītiķi jau spekulē, ka šī lieta varētu izraisīt pastiprinātu regulatoru uzraudzību, kas varētu piespiest Microsoft pārdomāt savu mākoņstratēģiju. Ja sūdzība tiks atbalstīta, tas varētu iedrošināt citus uzņēmumus izteikt pretenzijas pret līdzīgām praksēm citās jomās. Tas ir līdzīgi kā vērot tehnoloģiju versiju par Dāvidu un Goliātu – tikai šajā gadījumā gan Dāvidam, gan Goliātam ir milzīgas mākoņinfrastruktūras.

Google šis nav tikai naudu jautājums , ir vēlme mainīt, kā darbojas viss mākoņpakalpojumu tirgus Eiropā. Ja uzvarēs Google, klientiem būs itkā vairāk brīvības. Ja uzvarēs Microsoft, viņi vienkārši turpinās spēlēties savā smulšu kastes stūrītī kā līdz šim. Ir aizdomas, ka bez sekām te neiztikt.