Es sēžu pie galda, it kā mēģinot strādāt pie kārtējā nepabeidzamā programmēšanas blakusprojekta, bet fona ziņās atkal kārtējais “nelielais atjauninājums” no mākslīgā intelekta, kas izrādās lielāks par jebkuru jaunbūvi, ko pašvaldība sola jau piekto gadu. ChatGPT 5.1. Jā, tas pats, kam atjauninātās versijas numurs izskatās pieticīgāks kā kafejnīcas dienas zupa, bet paceļot vāku, vārās kaut kas daudz spēcinošāks.
(Man patīk, kā viņi to sauc par “uzlabojumu”, it kā nedaudz pielabotu. Protams. Tāds pats “nedaudz”, kā bērns, kurš vakar knapi bakstīja ar pirkstiem ābecē burtus, mēģinot izrunāt, un šodien tev jau analizē budžeta politiku un nākamā gada deficītu.)
Ā, jā, par to
GPT 5.1
- Pirmā lieta, ko jūtam: domāšanas kvalitāte. Modelis nevis atbild, bet it kā domā līdzi, bez tām tipiskajām pusfabrikātu frāzēm. Saruna plūst, un tu pēkšņi saproti, cik ļoti iepriekšējās versijas atgādināja klientu apkalpošanas robotu ar “lūdzu izvēlieties taustiņu #, lai…”.
- Otra lieta: idejas. Ne tās pašas “uztaisi vēl vienu iepazīšanās sociālā tīkla aplikāciju”. GPT 5.1 met ārā idejas, kas neizklausās pēc noguruša skolotāja darba dienas beigās. Praktiskas, dīvainas, īstas.
Programmēšana
Protams, ja esi izstrādātājs, šeit sākas mazais rūgtumiņš. Jā, OpenAI ir kaut ko pielabojuši, bet negaidi brīnumus. Claude Sonnet joprojām skrien riņķi apkārt kodu-generēšanas disciplīnā, un tam ir arī tas artefaktu režīms, kas ļauj tev dzīvajā skatīties, kā tava mini-aplikācija dzimst tieši sarunas laikā. GPT5.1 to nesola. Nope. Godīgi sakot, tas arī nav tas, par ko šis modelis mēģina būt. (Lai gan, protams, būtu smuki, ja spētu arī to.) Ja gribi programmēšanas palīgu-junioru, nāksies pagaidīt specifisko Codex līnijas atjauninājumu.
Bet rakstīšana – prieks. Teksti nāk ārā kā no autora, kas beidzot izgulējies un dabūjis normālu kafiju un atbilstošu samaksu. Teksti ir skaidrāki, labāk strukturēti, ar mazāk tām frāzēm, kas liek rediģēt kā ķirurgam. Ja satura veidošana ir tava maize, šis ir milzīgs lēciens uz priekšu. Vai atpakaļ… kā uz to skatās.
Sarunu stils
Tas ira stils, stils, stils, … nu saprati
Un tad ir tā jaunais “stils”. Nevis Ozola 2018 dziesma, bet sarunas tonis. Silts, bet ne mākslīgs. Tieši tik cilvēcisks, lai būtu patīkami, ne pārāk draudzīgs, lai liktos, ka modelis tev tūlīt aizdos ēzeļa sejas filtru, bet runās kā no 90 reklāmām dāmīte valdzinoši valdonīgā balsī. Un stiliem ir izvēles. Cik? Bija slinkums skatīties 🙂 Neinteresē.
“Četru acu” principa darba rūķis – kolēģis.
Forši, kā GPT 5.1 strādā paralēli darbam. Tu to atstāj darboties kā otrās smadzenes: programmē, raksti, plāno, un modelis met pretī vēl vienu skatpunktu, kurš parasti nav tas darba kolēģis, kuru tik ļotivajag, lai paskatās. Tā vietā – īsti risinājumi, īsti pretargumenti, neīsti joki, īsti virzieni, kas nav redzēti iepriekšējās versijās. (“Joprojām brīnos, cik bieži tas piedāvā tieši to ideju, ko pats būtu gribējis izdomāt.”)
Kas praktiski izriet no visa šī? GPT5.1 ir modelis, ar kuru var strādāt dienu dienā: “produktizēt” (šito izdomāja GPT5.1) idejas, domāt par aplikāciju konceptiem, definēt procesus, rakstīt, plānot, meklēt stratēģijas, un vienkārši – noskaidrot, ko tieši tu neesi pamanījis savā darbā. Tas kļūst par tādu kā digitālo kolēģi, kurš nečīkst un neprasa kafijas pauzi, pīpēt vai aizraujas ar nepiedienīgiem jokiem (ja vien neesi izvēlējie sšādu stilu 😉 ).
Tā īsumā – negaidi revolucionāru pārmaiņu programmēšanā, tās te nav. Bet ja tu strādā ar saturu, idejām, lēmumiem, stratēģiju vai vienkārši esi cilvēks, kuram vajag inteliģentu atbalstu ikdienas domāšanā, šis ir paliels lēciens, ko ChatGPT līnija ir veikusi pēdējos gados. Un, kā jau ierasts, lielākā daļa cilvēku sapratīs to tikai tad, kad būs par vēlu un “pārējie” jau būs to izmantojuši priekšā.
