Linus Torvalds uzsāk savu “īpašo kodola operāciju” – izslēdz krievu uzturētājus!

Izrādās, pat Linux kodols nevar izvairīties no ģeopolitiskām drāmām. Kas būtu domājis, ka projekts, kas vada visu, sākot no tosteriem līdz superdatoriem, tiks ierauts starptautisko sankciju virpulī? Bet te nu mēs esam, ar Linusu Torvaldu, Linux kodola leģendāro radītāju, stingri aizstāvot lēmumu izslēgts 11 krievu uzturētājus. Un, kā precīzi noformulēts kļūdu ziņojums, šī rīcība nepalika nepamanīta atklātā pirmkoda pasaulē.

Kas notika?

Apmēram ap 2024. gada 18. oktobri Gregs Kroahs-Hārtmens (Linux pasaulē pazīstams kā “džeks, kuram varbūt nevajag iebilst”) paziņoja, ka no kodola attīstības komandas izslēgti 11 Krievijas uzturētāji. Kāpēc? Pie vainas būs “atbilstības prasības“, kas tulkojumā nozīmē “mēs turamies likuma robežās saskaņā ar ASV sankcijām”, kas tika ieviestas Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainā.

Šie nav vienkārši nejauši kļudu labotāju, ko pirms mēneša pieņēma darbā, kas labo gramatikas kļūdas. Tie bija uzturētāji, kuri rūpējās par būtiskām Linux koda daļām – draiveriem un aparatūras atbalstu, no kā atkarīgi daudzi ierīču tipi. Protams, kopienai ir viedoklis. Tas ir līdzīgi kā noņemt bremzes no automašīnas tikai tāpēc, ka ražotājs atrodas nepareizā tirdzniecības embargo pusē. Vai tā ir?

Kā jau ierasts Linux pasaulē, kopiena šo izslēgšanu pamanīja. Linux kopiena ir pazīstama ar divām lietām: sadarbību un straujiem strīdiem (parasti ar pāris sulīgiem vārdiem). Kad Kroahs-Hārtmens izteica paziņojumu, izstrādātāji, piemēram, Gerts Uijtterhovens, ātri pieprasīja lielāku skaidrību un paskaidrojumus. Būtiskais jautājums bija – kas tieši ir šīs “atbilstības prasības” un kā mēs varam būt pārliecināti, ka nākotnē tas nekļūs par bīstamu precedentu, kurā uzturētāji tiek bloķēti vai izslēgti tikai to izcelsmes valsts vai politisko uzskatu dēļ?

Bez skaidriem noteikumiem Uijtterhovens un citi baidījās, ka tas var novest pie nākotnes lēmumiem, kas šķitīs patvaļīgi – atvērtā pirmkoda pasaules versija par “esi ar mums vai pret mums”. Un tas, maigi izsakoties, nav īsti labi kopienai, kas lepojas ar iekļaujošu un tehnisku prasmju vadītu vidi.

Torvalds: nē, šis nav apspriežams. Izslēgti un viss.

Kā jau Torvalda stilā, viņš nesāka ar vieglu ievadu. Kritiķi? “Krievijas troļļi.” Sūdzības? Nepamatotas. Viņa skatījumā šeit nav par ko runāt – lēmums ir galīgs, un pasaule var vienkārši pielāgoties. Viņš vēlreiz uzsvēra atbilstības prasības, norādot, ka tās nav tikai saistītas ar ASV sankcijām, bet arī citas valstis īsteno līdzīgus pasākumus. Citiem vārdiem sakot, šī nav Linux kodola problēma – tā ir globālu sankciju problēma. Un ja kādam tas nepatīk, nu… durvis ir turpat blakus.

Kā jau varēja gaidīt, reakcijas uz Torvalda atbildi bija dažādas: daži piekrīt viņa stingrajai nostājai, kamēr citi uzskata, ka viņa pieeja ignorē atvērta pirmkoda sadarbības garu.

Šī visa jezga izceļ daudz lielāku jautājumu – kā atvērtā pirmkoda attīstība, kas balstās uz globālu sadarbību, spēj tikt galā ar ģeopolitiskām realitātēm, piemēram, starptautiskām sankcijām? Atvērtā pirmkoda princips ir pieņemt ikvienu, kas spēj veikt ieguldījumu, neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo. Bet kas notiek, ja šie izstrādātāji pēkšņi kļūst par “neērtiem” cilvēkiem tikai tāpēc, ka viņu valsts ir pakļauta sankcijā?

Ja izstrādātāji sāk baidīties, ka viņu darbs var tikt izdzēsts vai viņu pieeja atslēgta, jo viņi atrodas nepareizajā vietā, tas var radīt bailes un nevēlēšanos iesaistīties. Programmētāji var sākt šaubīties par ieguldījumiem, ja domā, ka viņu darbs var tikt izdzēsts – vai vēl ļaunāk – viņi tiks publiski “izdzēsti” Torvalda stilā.

Protams, Linux projekts ir spiests ievērot starptautiskos likumus. Bet vai tas nozīmē, ka atvērtā pirmkoda attīstība kļūs par noslēgtu projektu, kuru kontrolē politiskie apstākļi un ģeogrāfiskās robežas?

Vairāk skaidrības…

Šobrīd daudzi prasa skaidrākus norādījumus. Izstrādātāji vēlas zināt, kādi ir noteikumi – kā var tikt bloķēts vai izslēgts? Kādas ir precīzās atbilstības problēmas? Vai ir iespēja pārsūdzēt vai labot situāciju? Bez šīm atbildēm ir neērtā sajūta, ka lēmumi var kļūt patvaļīgi, liekot izstrādātājiem domāt, vai viņu darbs būs nākamais, ko izdzēsīs.

Tas ir sarežģīts līdzsvars: saglabāt Linux kodolu brīvu un atvērtu, vienlaikus ievērot sankcijas un tiesiskās prasības, kas ir pilnīgi ārpus atvērtā pirmkoda pasaules kontroles.

Bet viena lieta ir skaidra: lai gan Linux kodols vada tehnoloģiski vissarežģītākās sistēmas pasaulē, tas joprojām ir tikpat ievainojams pret cilvēku konfliktiem un iegribām kā jebkurš cits process un pakalpojums vai programmatūra. Un neviena kļūdu labošana vai kodola “plāksteris” to nespēs mainīt.